Vai tuvinieks var būt aizgādnis ar šizofrēniju slimojošam cilvēkam, kas ir vecāks par 18 gadiem?
Vai tuvinieks var būt aizgādnis ar šizofrēniju slimojošam cilvēkam, kas ir vecāks par 18 gadiem?
Jā var, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt.
Kas jādara, lai nodibinātu aizgādnību?
- Jāvēršas pašvaldības Bāriņtiesā, lai pārrunātu situāciju.
- Jāuzraksta Iesniegums tiesai. Ja nav prasmju to uzrakstīt pašiem, tad jāvēršas pie advokāta vai jurista.
- Tiesa pieņem lēmumu un nosūta to Bāriņtiesai.
- Bāriņtiesa apseko personas/ invalīda dzīvesvietu, runā ar viņu, runā ar potenciālo Aizgādni.
- Bāriņtiesa pieprasa ziņas no valsts reģistriem par Aizgādni (nedrīkst būt kriminālsodīts un ir citi likumā noteikti ierobežojumi).
- Bāriņtiesa pieņem lēmumu par Aizgādņa iecelšanu.
- Pēc tam Bāriņtiesa vienu reizi gadā brauc pie personas/invalīda, lai pārbaudītu viņa dzīves apstākļus.
- Pēc 7 gadiem Bāriņtiesa lietu pārskata un pieņem lēmumu atstāt Aizgādni vai atceļ to.
Izziņa
Civillikums.
217. [..]
Aizgādnību nodibina:
1) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (358.1p.);
11) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas (364.2 p.);
2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (365.p.);
3) pār promesošu un pazudušu personu mantu (371. p.);
4) pār mantojuma masu;
5) pār konkursa masu.
II. Aizgādnība pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem
357. Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.
358. Izslēgts
358.1 Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.
Tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam — vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.
359. Garīga rakstura vai citi veselības traucējumi ir savienoti ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personas rīcībspēju ierobežojusi tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
360. Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.
Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu atjaunot savu rīcībspēju.
Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu, tomēr viņam nav pienākuma pašam kopt šo personu.
361. Tādas aizgādnībā esošas personas darbības, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.
362. Darbība, ko persona ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā.
363. Izslēgts
364. Izslēgts
364.1 Personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu pārskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežojumu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts cits tiesas nolēmums šajā jautājumā. Tiesas spriedumu par rīcībspējas ierobežojumu var pārskatīt jebkurā brīdī, bet ne retāk kā reizi septiņos gados no tā spēkā stāšanās dienas.
Ja tiesa atceļ personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu, tā uzdod bāriņtiesai atbrīvot aizgādņus no attiecīgo pienākumu pildīšanas pēc tam, kad viņi iesnieguši gala norēķinu un nodevuši šai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā.
Šai informācijai ir tikai informatīvs raksturs, jo katras personas situācijai ir nepieciešama individuāla pieeja un risinājums.