Pāriet uz galveno saturu
BŪT BLAKUS Latvijas Šizofrēnijas atbalsta biedrība
  • Sākums
  • Par mums
  • Jaunumi
  • Informācija
  • Cilvēkstāsti
  • Raidieraksti
  • Grāmatas
  • Kontakti, bankas rekvizīti
  • Podkāsts "Atklāti par šizofrēniju"
  • Atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem

Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes uz biedrības "Būt blakus" jautājumiem saistībā ar pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuvinieku tiesībām un pienākumiem

26. marts, 2026 pl. 15:11, Nav komentāru
Tieslietu ministrija atbildes sniedza savas kompetences ietvaros 2026. gada februārī. Biedrība "Būt blakus" pateicas Tieslietu ministrijai par sadarbību un iedziļināšanos. 


Latvijai ir saistoša ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. 4 Tajā noteikts, ka visām personām rīcībspēja ir neatņemama personas cilvēktiesība, vienlaikus ikvienai personai ir tiesības uz tās pamattiesību (uzturs, mājoklis, veselības un sociālie pamatpakalpojumi un citi) nodrošināšanu un aizsardzību.

Atbilstoši šai ANO konvencijai dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir pienākums atzīt, ka personai ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības pieņemt patstāvīgus lēmumus par viņu dzīvi, piemēram, tiesības pašai pieņemt dažāda veida lēmumus attiecībā uz ārstniecību un citiem personisko tiesību jautājumiem. Caur starptautisko cilvēktiesību standartu prizmu ir jāvērtē jebkuri ierobežojumi, kas normatīvajos aktos tiek noteikti personām jebkurā viņu gribas īstenošanas un lēmumu pieņemšanas sfērā, un tas attiecas arī uz personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Kā viens no Civillikumā ietvertiem juridiskiem mehānismiem, kas varētu būt palīdzošs un lietderīgs konkrētajā kontekstā, būtu jāmin personu tiesības izdot pilnvaru vai nākotnes pilnvarojumu. Jāuzsver gan, ka, lai izdotu pilnvaru, personai jābūt spējīgai pieņemt lēmumu par pilnvaras izdošanu, t.i., saprast savas darbības nozīmi un savu darbību vadīt, citādi izdotā pilnvara atzīstama par spēkā neesošu. Tātad pilnvarojuma un nākotnes pilnvarojuma izdošanas iespējamība atkarīga no personas veselības stāvokļa un tā ietekmes uz spēju pieņemt lēmumus katrā konkrētā gadījumā. Personas spējas pieņemt lēmumu pilnvaras izdošanas brīdī vērtēs, piemēram, zvērināts notārs, jo nākotnes pilnvarojumu var izdot tikai notariāla akta formā.

Savukārt attiecībā uz jebkādas citas pilnvaras izdošanu jāvērtē, kādas darbības uz pilnvaras pamata pilnvarniekam būs jāveic, no tā atkarīgs, vai pilnvaru noformēt notariāla akta formā.

Saskaņā ar Civillikumu ar pilnvarojuma līgumu viena persona (pilnvarnieks) uzņemas izpildīt kādu otras personas (pilnvaras devēja) dotu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Ar pilnvaru var uzdot nevien veikt atsevišķus un konkrētus uzdevumus (speciālpilnvara) vai darbības kādā konkrēti noteiktā jomā (ģenerālpilnvara), bet arī pārzināt un veikt darbības visās jomās, kurās iespējama un pieļaujama pārstāvība. Tas varētu būt risinājums, piemēram, situācijā, kura aprakstīta vienā no jautājumiem –kad ar šizofrēniju slima persona nespēj apsaimniekot mantojumā saņemto dzīvokli un nevienai citai personai nav tiesību ar to rīkoties.

Savukārt nākotnes pilnvarojuma institūts radīts konkrēti ar mērķi, lai ikviena persona (pilnvarotājs) varētu ar nākotnes pilnvarojumu uzdot citai personai (pilnvarniekam) pārzināt viņa lietas gadījumā, ja pilnvarotājs kādā brīdī nākotnē veselības traucējumu vai arī citu iemeslu, vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību. Tādā veidā ikviena persona var jau laikus nodrošināties, ka nākotnē, ja radīsies situācija, un tā pati dažādu apstākļu dēļ vairs nevarēs pieņemt lēmumus un rīkoties, būs uzticams pilnvarnieks, kurš varēs kārtot visas nepieciešamās lietas personas interesēs. Gadījumos, kad persona garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vairs nevar izmantot citus tās tiesību īstenošanas mehānismus (piemēram, augstāk minētajā veidā – izdodot pilnvaru), taču ir nepieciešams kārtot kādas lietas šīs personas interesēs un nav citu veidu, kā aizsargāt personas intereses, var lūgt tiesai ierobežot personas rīcībspēju. Konvencija pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630

Rīcībspējas ierobežošana ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos, kad nepastāv citu iespēju, kā personas intereses un tiesības aizsargāt, tas ir galējais un pēdējais risinājums personas interešu
aizsardzībai. Tā kā rīcībspējas ierobežojums pēc savas būtības ierobežo konkrētās personas Satversmē garantētās cilvēktiesības (tādas tiesības kā, piemēram, tiesības uz pašnoteikšanos), tad rīcībspēju var ierobežot vai pārskatīt tikai tiesa, kurai katrs gadījums ir individuāli un rūpīgi jāizvērtē pirms personai rīcībspēja tiek ierobežota. Tiesai ierobežojums ir jānosaka un jāpārskata atbilstoši konkrētās personas vajadzībām. To nevar automatizēt vai pamatot tikai ar personas diagnozi, invaliditātes grupu vai traucējumu smagumu.

Tiesa, ierobežojot personai rīcībspēju, nodibina arī aizgādnību. Aizgādni pēc tiesas sprieduma ieceļ bāriņtiesa. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, personas laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem. Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojas personas interesēs.

Rīcībspēja personai var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Attiecīgi tiesa, lemjot par rīcībspējas ierobežošanu, vērtē, kādās jomās rīcībspēja ierobežojama un kā šī ierobežojuma ietvaros rīkosies aizgādnis (viens vai kopā ar personu). Jomas, kurās tiek vērtētas personas spējas rīkoties, ir, piemēram, pabalsta vai pensijas pieprasīšana, dažādu maksājumu veikšana par dzīves vietu, nekustamā īpašuma pārvaldīšana, maksāšana par saņemtajiem veselības un rehabilitācijas pakalpojumiem, bankas konta atvēršana, maksājumu un darījumu limitu noteikšana u.tml. Katrai personai piemīt dažādas spējas rīkoties, tādēļ iespējams, ka ir darbības, ko persona var izdarīt pati (piemēram, nopirkt veikalā pārtiku). Tāpat var būt darbības, ko persona spēj izdarīt kopā ar aizgādni.

Jāuzsver, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Tas nozīmē, ka nav ierobežojamas, piemēram, tādas personas tiesības kā piekrist vai atteikties no ārstniecības, pieņemt lēmumu par ievietošanu ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes iestādē, pārstāvēt sevi iestādēs un tiesā, iesniegt iesniegumus iestādēs, tikties ar konkrētām personām, saņemt pasta sūtījumus, laulāties un citas.

Rīcībspējas ierobežošana un aizgādņa noteikšana varētu būt risinājums situācijās, kuras minētas  jautājumos, kad ar šizofrēniju slimā persona pati nespēj apsaimniekot mantojumā saņemto dzīvokli vai kad persona aizņemas naudu no ātro kredītu firmām vai draugiem. Vienlaikus nav skaidrs, kādēļ jautājumā norādīts, ka parādu piedziņa šādos gadījumos tiek vērsta pret personas piederīgajiem. Pirmšķietami tam nav pamata.

Vēl viens personas tiesību aizsargmehānisms, ko Latvijā var izmantot, ir pagaidu aizgādnības nodibināšana neierobežojot rīcībspēju, ko var izmantot, ja nepieciešams noteikt aizgādnim vest tikai noteiktas lietas un tas saistīts ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu. Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

Informējam, ka Tieslietu ministrijas mājaslapā ir pieejama informatīva (nesaistoša) rakstura veidlapa “Pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ”, kas ir kā palīgmateriāls un paraugs, ko ikviens pēc savas brīvas izvēles var izmantot gadījumos, kad nepieciešams vērsties tiesā ar pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu. Veidlapa ir izstrādāta tuviniekiem un citām iesaistītajām personām, kurām jāuzņemas iniciatīva mazaizsargātas personas interešu aizsardzībai situācijās, kad nav citu efektīvu veidu, kā šīs intereses nodrošināt. Veidlapa ietver ne tikai ieteikumus par informāciju, kas būtu norādāma pieteikumā tiesai, bet arī sniedz izvērstus paskaidrojumus, lai atvieglotu tās aizpildīšanu. Papildus tajā ir iekļauta informācija par juridiskās palīdzības un konsultāciju saņemšanas iespējām.

Visbeidzot, attiecībā uz apdraudējuma situācijām norādām, ka personai ir tiesības izsaukt policiju, lai policija pieņemtu lēmumu par nošķiršanu, vai arī vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā. Pagaidu aizsardzību pret vardarbību piemēro gadījumos, kad pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kā arī vardarbīga kontrole, kas notiek starp savstarpēji saistītām personām – bijušajiem vai esošajiem laulātajiem, bērniem un vecākiem, radiniekiem vai citām personām, ar kurām ir tuvas personiskās attiecības. Turklāt to var piemērot neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu.


Tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (CPL 250. 45  pants).  Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu (CPL 250. 58  panta pirmā daļa). Būtiski norādīt, ka, ja no lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību materiāliem izriet, ka tiek skartas personas ar ierobežotu rīcībspēju intereses, lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa papildus nosūta bāriņtiesai un sociālajam dienestam pēc personas dzīvesvietas.

Veidlapa pieejama šeit: https://www.tm.gov.lv/lv/pieteikums-par-personas-ricibspejas-ierobezosanu-gariga-rakstura-vai-citu-veselibas-traucejumu-del


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes uz biedrības "Būt blakus" jautājumiem saistībā ar pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuvinieku tiesībām un pienākumiem
    26. marts 2026
  • Veselības ministrijas sniegtās atbildes uz biedrības "Būt blakus" jautājumiem saistībā ar šizofrēnijas pacientu un viņu tuvinieku tiesībām un pienākumiem
    26. marts 2026
  • Par rīcībspējas ierobežošanu
    27. okt. 2025
  • Par darba attiecībām personai ar invaliditāti
    27. okt. 2025
  • Vai tuvinieks var būt aizgādnis ar šizofrēniju slimojošam cilvēkam, kas ir vecāks par 18 gadiem?
    27. okt. 2025


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.