Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes uz biedrības "Būt blakus" jautājumiem saistībā ar pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuvinieku tiesībām un pienākumiem
Latvijai ir saistoša ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. 4 Tajā noteikts, ka visām personām rīcībspēja ir neatņemama personas cilvēktiesība, vienlaikus ikvienai personai ir tiesības uz tās pamattiesību (uzturs, mājoklis, veselības un sociālie pamatpakalpojumi un citi) nodrošināšanu un aizsardzību.
Kā viens no Civillikumā ietvertiem juridiskiem mehānismiem, kas varētu būt palīdzošs un lietderīgs konkrētajā kontekstā, būtu jāmin personu tiesības izdot pilnvaru vai nākotnes pilnvarojumu. Jāuzsver gan, ka, lai izdotu pilnvaru, personai jābūt spējīgai pieņemt lēmumu par pilnvaras izdošanu, t.i., saprast savas darbības nozīmi un savu darbību vadīt, citādi izdotā pilnvara atzīstama par spēkā neesošu. Tātad pilnvarojuma un nākotnes pilnvarojuma izdošanas iespējamība atkarīga no personas veselības stāvokļa un tā ietekmes uz spēju pieņemt lēmumus katrā konkrētā gadījumā. Personas spējas pieņemt lēmumu pilnvaras izdošanas brīdī vērtēs, piemēram, zvērināts notārs, jo nākotnes pilnvarojumu var izdot tikai notariāla akta formā.
Saskaņā ar Civillikumu ar pilnvarojuma līgumu viena persona (pilnvarnieks) uzņemas izpildīt kādu otras personas (pilnvaras devēja) dotu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Ar pilnvaru var uzdot nevien veikt atsevišķus un konkrētus uzdevumus (speciālpilnvara) vai darbības kādā konkrēti noteiktā jomā (ģenerālpilnvara), bet arī pārzināt un veikt darbības visās jomās, kurās iespējama un pieļaujama pārstāvība. Tas varētu būt risinājums, piemēram, situācijā, kura aprakstīta vienā no jautājumiem –kad ar šizofrēniju slima persona nespēj apsaimniekot mantojumā saņemto dzīvokli un nevienai citai personai nav tiesību ar to rīkoties.
Tiesa, ierobežojot personai rīcībspēju, nodibina arī aizgādnību. Aizgādni pēc tiesas sprieduma ieceļ bāriņtiesa. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, personas laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem. Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojas personas interesēs.
Jāuzsver, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Tas nozīmē, ka nav ierobežojamas, piemēram, tādas personas tiesības kā piekrist vai atteikties no ārstniecības, pieņemt lēmumu par ievietošanu ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes iestādē, pārstāvēt sevi iestādēs un tiesā, iesniegt iesniegumus iestādēs, tikties ar konkrētām personām, saņemt pasta sūtījumus, laulāties un citas.
Vēl viens personas tiesību aizsargmehānisms, ko Latvijā var izmantot, ir pagaidu aizgādnības nodibināšana neierobežojot rīcībspēju, ko var izmantot, ja nepieciešams noteikt aizgādnim vest tikai noteiktas lietas un tas saistīts ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu. Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
Visbeidzot, attiecībā uz apdraudējuma situācijām norādām, ka personai ir tiesības izsaukt policiju, lai policija pieņemtu lēmumu par nošķiršanu, vai arī vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā. Pagaidu aizsardzību pret vardarbību piemēro gadījumos, kad pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kā arī vardarbīga kontrole, kas notiek starp savstarpēji saistītām personām – bijušajiem vai esošajiem laulātajiem, bērniem un vecākiem, radiniekiem vai citām personām, ar kurām ir tuvas personiskās attiecības. Turklāt to var piemērot neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu.
Tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (CPL 250. 45 pants). Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu (CPL 250. 58 panta pirmā daļa). Būtiski norādīt, ka, ja no lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību materiāliem izriet, ka tiek skartas personas ar ierobežotu rīcībspēju intereses, lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa papildus nosūta bāriņtiesai un sociālajam dienestam pēc personas dzīvesvietas.